Healingdiary nav vienkārši projekts vai mājaslapa. Tā ir mana personīgā atbilde uz klusumu, vientulību un sāpēm, kuras reizēm šķiet nepanesamas.

Es izveidoju šo forumu, jo pati esmu pieredzējusi tos smagos brīžus, kad sirdī sakrājusies neizsakāma smaguma nasta, bet apkārt nav neviena, kam to uzticēt. Pat ja blakus ir ģimene un draugi, ne vienmēr ir tā sajūta, ka tevi pa īstam dzird vai saprot. Es zinu, cik vientuļi ir kliegt tukšumā, cerot uz atbalstu, ko nesaņemam.

Es radīju šo vietu sev un Tev.

Es ticu, ka dalīta sāpe ir pusbēda. Šeit, Healingdiary, mēs drīkstam nolikt savas maskas. Šī ir vieta, kur es pati meklēju mieru un kur es aicinu Tevi pievienoties, lai mēs vairs nebūtu vieni savās domās par bezjēdzību vai pamestību.
Mūsu mērķis ir pavisam vienkāršs, bet vitāli svarīgs:

• Izrunāt neizrunāto: Lai pāridarījumi un nemīlestība neizdedzinātu mūs no iekšienes.

• Sajust pleca sajūtu: Pat ja mēs viens otru nepazīstam, mēs saprotam tās pašas sāpes.

• Izvēlēties dzīvību: Palīdzēt viens otram atrast iemeslu palikt, kad domas par aiziešanu šķiet kā vienīgā izeja.

Šī ir mana un Tava drošā dienasgrāmata. Uzraksti to, ko neuzdrošinies pateikt skaļi. Atstāj savas sāpes šeit un iesim tālāk kopā – mazliet vieglāk un ar cerību, ka rītdiena būs mierīgāka.