Pats bēdīgākais ir tas, ka šodien sapratu , ka dzīve ir ļoti īsa, bet ir liela problēma, es iekšēji jūtos ļoti nelaimīga. Es nevaru izbaudīt dzīvi, ja man iešā viss brūk un jūk. Vienīgais glābiņš manā dzīvē ir justies būt mīlētai ko es pēdējā laikā vairāk nejūtu un tas grauj manu iekšējo pasauli kopā. Es ļoti vēlos sajust mīlestību no cilvēka ko mīlu, vienīgais ko es saņemu ir dusmas un atgrūšana, pilnīgi jūtu , ka viņam nepatīk vairs, ka pieskaros, tas tā dzeļ sirdī...
Es šai dzīvē neprasu daudz , ne naudu no viņa ne dārgas dāvanas, es vienkārši vēlos justies mīlēta, vai tas ir par daudz prasīts??? Laikam par daudz, ja viņam tādu jūtu vairs nav acīmredzot.. vēl nesen viss bija tik pasakaini, nesaprotu kas pēkšņi viņam notika...atbildes no viņa nesagaidīt...