Jūtos tik nelaimīga, kas tas par sviestu, vairs pat nedrīkstu viņam pieskarties😕 grūž nost...
Vai tā ir mīlestība??? 
Tas tā sāp, ka cilvēks ko mīli Tevi atgrūž, es tikai gribēju apskauties un samīļoties pirms miega.. asaras šķist gultā blakus, pagrieza muguru pret mani un viņam vienalga. Es nesaprotu Dievs kādēļ mani nekad neviens nemīl? Es tiešām esmu tik slikts cilvēks, vai es tiešām nevienam neesmu pietiekami skaista??? Saprotu, ka man nav ideāls augums kā tām visām tik tok vecenēm ko viņš lūr. 
Šodien atbraucu no darba tik priecīga, jau sapratu, ka nevēlas ar mani komunicēt, kaut kāds neomā bija , viss garastāvoklis līdz nullei nokritās, tā arī nosēdēja visu vakaru telefonā..
Ar kaut ko tik sarakstās un smaida. 
Ja jau ir kāda uzradusies,  lai skrien! Protams, man tas sāpētu nenormāli, bet ar varu viņu turēt arī nav jēgas.. es pat negribu iedomāties, ja tā būtu taisnība...😕 Es nevēlos vairs citas attiecības, man tas viss ir apnicis, Dievs es vēlos palikt šajās. Dod kaut viss atrisinātos pats no sevis...Es ceru, ka viņam nav cita,  varbūt viņš vienkārši mani nemīl,  tāpēc negrib, lai es pieskaros...😕 Dodu buču arī vienmēr griežas prom. Tas visu izsaka, viņš mani nemīl,  lai cik sāpīgi tas nebūtu, bet acīmredzot tas tā ir.. 
Ja tas tā turpināsies , arī viņš mani nogalinās iekšēji- atkal.. tad atpakaļ ceļa nebūs.. 
Man tā sāp, asaras birst,  nav neviena kas mani mierinātu, nav neviena ar ko parunāt, nav neviena kas justu manu sāpi... Dievs kāpēc mani neviens nemīl?? 
Viens plus šodien bija, parunāju ar tēti , lai salabst ar mammu , laikam sanāca. Par to vismaz prieks, kaut pati esmu nelaimīga un jūtos nemīlēta😕